He kōrero tēnei e hāngai ana ki te mauri, ko te aha te mauri, i hea mai tēnei mea te mauri, ā, nā wai te ‘mauri’? Koinei te kaupapa o taku kaupapa kōrero kua takia mai nei e au. He kōrero tēnei hei hakaaro, hei wānanga mā tātou Ngāi Māori mā me tātou ngā hunga matatau, ngā hunga mau ki te reo Māori. Kia hakatumatuma, kia hakaaweawe i a tātou ki te ruku hohonu ake ki te reo Māori, ki ngā kupu Māori o nehe, kia hohonu pai hoki te hakaaro i a tātou e hakataki kōrero ana me tō tātou nei mau ki te māramatanga tō wō tātou tupuna.
Illustration by Jhaymeān Terekia
Tihei winiwini, tihei wanawana, tihei mauri ora!
Ko te pū, te more, te weu, te aka, te rea, ko te waonui, te kune, te whē, te kore, te pō, e ngā tāngata Māori nā Rangi rāua ko Papa, ko tēnei te orokohanga o te mauri.
I te pō nui, te pō roa, te pō uriuri, te pō tangotango, i noho kōpiri ai ngā tini atua ki waenganui i wō rātou mātua, ko Ranginui rāua ko Papatūānuku. Rawa a ngā atua nei te rata ki te noho kōpiri. I tētahi rā i whai ai wētahi a wēnei atua te īkura o Papatūānuku, i reira rātou kite ai ko te mārama-tū-ā-iti, ara, ngā hīhī o Tama-nui-te-rā e tore mai ana. Kātahi ka mōhio ngā atua he ao anō pea kei waho rā, erangi, me pēhea tā rātou puta atu ki waho rā, kia aho mai ai ngā hīhī o Tama-nui-te-rā. I tautohetohe rātou ko ngā atua kia ahatia e rātou, hei tō Tūmatauenga me patua kia mate ngā mātua, i kaha hakakāhore te nuinga, i te mutunga mai kua riro kē te mahi nei ki a Tāne-Māhuta, māna wō rātou mātua hakawehe ai. Mai te tīmatatanga o te kōrero nei i kaha hakakāhore a Tāwhirimātea ki tēnei mahi, i pai kē ki a ia te noho kōpiri ana, nā runga i tōna arohanui ki wōna mātua hōre rawa ia te āwhina i wōna tūakana, tūahine, me wōna teina ki te mahi, ki tēnei kōhurutanga. Kātahi ka wehea ngā mātua e Tāne-Māhuta, rātou ko Tūmatauenga, ko wētahi atu nōki. I riri pai, a Tāwhirimātea ki tēnei, i rere atu a Tāwhirimātea ki a Ranginui, nā runga i tōna nei riri i whai utu ai ia ki wōna parata i tautoko te wehenga. I hingaia e Tāwhirimātea wōna tuakana, tenia, tuahine, heoi, inā tae rāua ko Tūmatauenga te whawhai, horekau tētahi i toa i te mea atu, he ōrite kē wō rāua riri.
Nā te pōuri, i pāngia te pukuriri ki a Tāwhirimātea i tīkarongia, i kōnatunatuhia hoki e ia wōna karu, kātahi ka whiua ki te rangi, āianei na e mōhiotia whānuitia ana ko Matariki, ara, ngā mata-o-te-ariki-Tāwhirimātea. Mai rānō kua huri kē tō Tāwhiri riri ki te riri matakerepō, nā te matawhawhatitanga he momo riri e hakamātaku ana i ngā tāngata, e pērā ana ki te riri matakerepō tō te tangata he me hakamātaku, hakaāwangawanga i te tāngata.
Kāhore e kore, e hakaaro ana kotou, te aha kē te take o te kōrero mō te pūrākau kua kōrerongia, tuhingia rāini e au, he mea e rangona whānuitia ana kē te pakiwaitara nei. Māku e kī atu ki a kotou ko tēnei pūrākau te kōrero matua mō te hakapapa, te ahunga mai rāini o tēnei mea te mauri. Nā reira, i ahu mai ai te mauri i hea? Tuatahi ake, me haka-Ranginui, haka-Papatūānuku ai te kupu nei, ara, me wāhi ruatia te kupu nei, mēna ka pērā ka puta mai ko te mau, me te ri. Ko te ri he hakarāpopototanga o te riri. He ri tō i a tāngata, i a te tangata mau ai te ri-ā-roto ka puta mai ai ko te mauri, ka ora ai te tangata, koinei kē te take e kīia nei ‘tihei mauri ora!’ e Tāne Māhuta i tō Hine-ahu-one mau i tōna ake ri i hakatōria e Tāne, me te take e kī ana ko te mauri te ora o ngā tāngata.
Ki wōku hakaaro tokorua ngā atua mō te mauri, ko Tūmatauenga rāua ko Tāwhirimātea wērā, tā te mea, he ōrite tō Tāwhirimātea riri ki tō Tūmatauenga riri, koirā te take i kore ai a Tūmatauenga te hakahinga i a Tāwhiri, kāhore a Tāwhiri te patu a Tū. Hakoa tā rāua rerekētanga, i te kaupapa nei o te mauri, e haere ngātahi kē ana rāua. He riri kaha rawa tō rāua, erangi, ko Tāwhirimātea te kaipupuri o ngā hau, he momo riri anō tō Tāwhiri me ngā hau e whā, ko te ririhau tērā. Hakahiti ai ki te tangata, he aha kē te hā a te tangata, he hau tonu, ā ko te tihei te hakaputa ohorere mai o te hā, koirā te tikanga i kīia e Tāne ‘tihei mauri ora’ i te tihei a Hine-ahu-one. Mea anō ko te atua o tātou ngā tāngata ko Tūmatauenga nāna te ri i hakatō ki rō tātou katoa, koiara te take ka taea te kī he mauri, he mauri ora, ko te tohu o te mauri rā ko tangi tuatahi ā te pēpī i a ia whānau mai ai.
Kāhore e kore i pā mai ai te ri ki a Tāwhiri i te wā e tautohetohe ana wōna tuakana, tuahine, teina, erangi, ki wōku hakaaro, ehara tēnei ri i te riri ko te pōuri kē. I pā tuatahi mai ko te pōuri tā te mea ko te pōuri te tuakana tō te pukuriri, me te mauri. Ko te mauri te pōtiki. Ko taku hakapai, kāhore ka taea e te tangata te riri, te pukuriri i te kore pā mai te pōuri, pāpōuri rāini i te tuatahi. Mehemea ka taea e tātou te mārama ai ki ngā hakaaro ō ō tātou tupuna me ngā hakaaro tō rātou i hangaia kupu pēnei ana ki te pōuri, te pukuriri me te mauri ka taea te mōhio ki ngā rautaki pai ake ki te hakatika, āwhina me te tautoko i ō tātou whānaunga taimaha ana i te riri
Heoi anō, ko te ngako, te tikanga o tēnei tuhinga ko te hakatumutumu, te hakaohooho i a tātou ngā hunga mōhio, matatau rāini ki te reo Māori kia whaia e tātou te mātauranga ki roto i te reo Māori, me ngā kupu Māori. Kia kore tātou Ngāi Māori, rātou ngā tauiwi te ako ai ki te kōrero i te reo mo te kōrero noa, kia mōhio kē tātou te mātauranga i mau ai i wō tātou tupuna me te hōhonutanga o te hakaaro i te wā i a rātou e hanga ana ngā kupu, pēnei ana ki te ‘mauri’. Ā, kia taea e tātou te mau i te mātauranga me te māramatanga ō wō tātou tupuna, tā rātou titiro, tā rātou tū i tā rātou ake ao. Hakoa ngā rerekētanga o te ao nei ki te ao o nehe e hāngai, e whaitake tonu ana te māramatanga a ōnamata i tēnei ao hurihuri. Ko te aronga hakamutunga ko te puari ai a hinengaro ki te mōhio ai te tokomaha o tātou ki te hōhonutanga o te kupu, te hōhonutanga o te reo, me te hōhonutanga o te hakaaro tō te Māori me ngā tupuna Māori, hei hakaaweawe i tā tātou tū, me wō tātou hakaaro i tō tātou nei hōpara haere i tēnei ao hurihuri.
I noho tūturu ai tēnei kōrero ki te reo Māori i runga i te hakaaro tō taku tupuna a Malcolm Peri (Te Uri o Tai - Te Rarawa), nāna kē i tīmata ai te wānanga nei o te tikanga o te kupu ‘mauri’ nei i a ia i hangaia he papakupu Māori, nāna nōki te hakaaro o te noho tūturu mārika ai wēnei momo kōrero, wēnei momo wānanga ki te reo Māori, tā te mea i hangaia ai wēnei kupu e wō tātou tupuna me te reo Māori, te hakaaro Māori me te mātauranga Māori, he aha wēnei kōrero te puta atu ai ki reo kē, mā reo kē wēnei hakamārama ai. Ehara i te mea ko wāku kōrero ngā kōrero nō ngā atua mai, mutunga iho, kāhore, he hakaaro noa, hei hakaohooho i a tātou - ngā hunga matatau, me rātou ngā hunga ngoikore ki te taonga ki roto tonu i tō tātou nei taonga, arā ko ngā kupu o te reo Māori. ‘Ko te reo te mauri o te mana Māori, ko te kupu te mauri o te reo Māori, e rua ēnei wehenga kōrero e hāngai ana ki runga i te reo Māori, ko te reo nō te atua mai’ - Tā Hēmi Hēnare.
Ko wōku ake hakaaro kē wēnei, ehara wēnei kōrero i te hakaaro tō tētahi iwi, hapū rāini, nōku ake kē.
Ko Makora, Whakakoro, me Hikurangi ngā maunga e tū mataara ana i ngā roherohe o Pawarenga, o Rangitukia. Tū mai rā ngā maunga hakahī i wō kotou uri i heke mai i ngā waka a Tinana, rātou ko Mamari, ko Kurahaupō, ko Matawhaorua, ko Ngātokimatawhaorua, ko Nukutaimemeha, ko Horouta. Rere kau ana mai nei ngā wai whāngai tāngata a Whangape, Rotokakahi, Awaroa me Waiapu, whāngai ai ngā hapū ko Te Uri o Tai me Te Whānau a Takimoana, ngā uri hakaheke i a Te Rarawa, a Ngāti Porou.
Nō reira tēnā koutou, tēnā koutou, mauri ora ki a tātou katoa
Nā Zayne Collier - Te Rarawa me Ngāti Porou.
Public Interest Journalism funded through NZ On Air.
Comments